29.9 36.2 Final Final BB1 Final TETUM 01Fev2017
Pájina 42 hosi 111
2.5.6: Kompromisus
hosi Parseiru Dezenvolvimentu
Parseirus Dezenvolvimentu atu kontribui tokon 156.5 iha 2017. Detallu kona ba kompromisu hirak ne’e aprezenta iha Livru Orsamentu 5. Nota katak valor hirak ne’e la
inklui empréstimu. No mos, valór hirak ne’e bazeia ba dadus hosi Portal Transparénsia Ajuda, nudar sistema ida atu monitoriza doadores nia kontribuisaun iha nivel atividade.
Iha redusaun valór finansiamentu hosi doadores ba Timor-Leste. Ida nee nudar fenoman normal tamba Timor-Leste iha progresaun iha nia dezenvolvimentu nune’e doadores sira
hamenus nia asistensia. .
Levantamentu iha futuru mos indika katak, suporta sira nee sei redús drastikamente iha tinan oin no tendénsia nee kontinua too 2020.
Figura 2.5.6.1: Kompromisius Parseirus Dezenvolvimentu Ajudus 2013-2020, tokon
Fonte: Portal Transparénsia Ajuda External, Ministériu Finansas 2016.
2.5.7: Klasifikasaun
Orsamentu 2017 Bazeia ba Setór
Atu ezamina alokasaun orsamentu 2017 tuir setor, ita bele uza “padraun” hosi Divizaun Estatístika Nasoens Unidas nian kona-ba klasifikasaun funsioens iha despezas publika
6
. Ba orsamentu rekorrente alokasaun boot liu ba iha Servisu públiku Jerais, setór ida ne’e bele
konsidera hanesan Makina estadu nian, maibé mos kobre hotu transferénsia rekorrente ba munisipiu sira no ZEESM. Setor protesaun sosiál iha parte segundu ho orsamentu hamutuk
21. Ida ne’e kobre ba pensaun, protesaun sosiál, “Bolsa da Mãe”, idosos, no program Merenda Eskolár. setor ekonómiku iha terseiru lugar, setor ne’e inklui kombustivel ba
6
http:unstats.un.orgunsdcrregistryregcst.asp?Cl=4
Pájina 43 hosi 111
jeradóres EDTL, manutensaun ba estrada, agrikultura no manutensaun ba sistema irrigasaun. Setór edukasaun mak hola parte dahaat, no saúde iha parte dalima.
Figure 2.5.7.1 Gastus rekorrente bazeia ba setór ba 2017
Fonte: Diresaun Nasional Politika Ekonomia, Ministériu Finansas, 2016.
Husi total despezas ba infrastrutura, Fundu Infrastrutura hamutuk 60, RAEOA no ZEESM 33 no sira seluk 7. Distribuisaun orsamentu ba setores iha Fundu Infrastrutura, setor
ekonómia kobre 78 no husi total nee programa estrada kobre 54. Hafoin projetu eletricidade ba teritoriu tomak besik atu kompleta, programas estrada hahú ona sai prioridade
hanesan articula iha planu estratéjiku dezenvolvimentu. Kuaze maioria orsamentu ba estrada finansia hosi osan emprésta no detallu kona ba projetos iha seksaun 2.7.3. Nune’e mos
Aeroportu Suai no “Baze Abastesimentu” ho total orsamentu kumulativu tokon 29.4 nudar mos projetos boot setor Ekonómiku seluk. Setor Protesaun Ambientál ho orsamentu tokon
32.0 iha 2017. Setor nee domina husi projetu drainajen Dili
Restante 7.5 husi fundu infrastrutura aloka ba setór seluk, inklui konstrusaun ba edifísius públikus, Dezenvolve infrastrutura IT, no investimentu infrastrutura sira seluk. Detallu bele
haree iha livru OJE ba Fundu Infrastrutura.
Pájina 44 hosi 111
Figura 2.5.7.2 Fundu Infrastrutura bazeia ba Setór ba 2017
Source: , Diresaun Nasional Politika Ekonomia, Ministériu Finansas, 2016.