Programa Bolsas estudu iha 2016 Programa Formasaun ba 2016

Página 32 de 80 Gráfiku 3. Total áreas ba kursus ho númeru bolseirus tuir planu ba 2016

6.2. Programa Formasaun ba 2016

Tipus formasaun tuir programa hirak ne’e mak formasaun profisional, formasaun téknika no formasaun espesializada seluktán. Objetivu programas formasaun hirak ne’e mak atu reforsa kapasidade ka kbiit funsionárius públikus sira-nian, hodi presta servisus ne’ebé efetivus, efisientes no asesíveis ba públiku no mos prepara ho hadi’a kompeténsias no abilidades Timoroan nian, liu-liu ba jovens sira, bazeia ba rekizitus no nesesidades merkadu traballu. Dezde 2011 to’o tinan 2015 total osan 73,344 US aloka ba programa ida ne’e . Ba tinan 2016 total orsamentu 16,467,312 US dólares aloka hodi kobre total 15,111 benefisiárius. Inklui iha programa formasaun ne’e 25 sub-programas relasiona ho prinsipais áreas formasaun . Husi sub-programas ne’e hotu ne’ebé inklui iha programa tinan 2016, subprogramas relasiona ho administrasaun, jestaun, kontabilidade, finansas, lojístikas no aprovizionamentu, edukasaun, linguas, defeza ho seguransa no justisa mak hetan atensaun boot liu.Total 11,316 pesoeas sei benefisia ho subprogramas prinsipais 5 ne’e. Página 33 de 80 Tabela 10. Total áreas formasaun no benefisiárius tuir planu ba 2016 Áreas Formasaun Benefisiárius Administrasaun, Jestaun, Kontabilidade, Finansas, Lojístika ho Aprovizionamentu 3,532 Agrikultura 69 Arte no Kultura inklui banda muzikal 111 Auditoria 163 Komérsiu Indústria Environment 35 Defeza no Seguransa inklui F-FDTL PNTL 1,558 Edukasaun Formasaun ba Profesores Formadores Profisionais 3,040 Jéneru 7 Saúde 202 Rekursus Umanus 64 Direitus Umanus 38 Indusaun ba Funsionárius Públikus 871 Teknolojia Informasaun 236 Relasoens Internasionais 59 Jornalizmu 104 Justisa 1,095 Línguas 2,091 Lideransa 116 Protokolu Relasoens Públikas 30 Pilotus 16 Obras Públikas, Transporte no Komunikasaun 320 Solidariedade Sosial 29 Desportu ho Juventude 81 Suporte ba Sentrus Formasaun 976 Turizmu 268 Total 15,111 Página 34 de 80 Gráfiku 4. Total áreas formasaun no benefisiárius tuir planu ba 2016 Página 35 de 80

7. Orientasoens ka Diretrizes jerais kona-ba alokasaun orsamentu ba 2016

7.1. Orientasoens jerais kona-ba ezekusaun orsamentu ba programas formasaun

Hanesan parte husi preparasaun ba programa FDKU nian, propostas hotu-hotu kona-ba projetus foun ba orsamentu 2015 ne’ebé aprezenta husi liñas ministeriaisajénsias avalia antes kedan uza “Orientasoens no Prosedimentus” hanesan tuir mai: 1. Instituisaun ne’ebé elejível no aplika hodi sai akreditada ba Fundu Dezenvolvimentu Kaptial Umanu Fund tenke Instituisaun Governu nian no Konsellu Administrativu Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu mak aprova; 2. Instituisoens elejíveis sei aprezenta propsta kona-ba atividades programa nian ne’ebé inklui prioridades estratéjikas VI Governu Konstitusional nian no mos NDP 2011-2030 kona-ba dezenvolvimentu rekursus umanus haree-tuir ba kualidade ezekusaun ne’ebé di’ak tebes husi instituisaun ida-ida; 3. Kualker akordu ou MoU ne’ebé selebra ka halo entre instituisaun relevante ho parseirus traballu seluk kona-ba kapasitasaun ba pesoal ka dezenvolvimentu kapasidade umana tenke superviziona husi no aprezenta ba Sekretariadu Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu; 4. Nesesidades instituisaun relevante ninian rasik ou demand aka nesesidades paíz nian ein- jeral; 5. Propostas tenke verifika didi’ak no rekomenda ba Konsellu Administrativu FDKU nnian hafoin lori ba Komisaun Revizaun Orsamentu ne’ebé Primeiru- Ministru mak lidera, no nia membrus mak Ministru Finansas, Ministrus Koordenadores Estadu, Sosial no Ekonomia sei halo revizaun bazeia ba validade, no planus ne’ebé válidus, rasionaissensatas husi instituisoens relevantes; no 6. Propostas hirak ne’e sei avalia no rekomenda bazeia ba kapasidade. Atu asegura katak Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu ne’e jere no implementa didi’ak, mak estabelese “OrientasaunDiretriz” hanesan tuir mai ba programa no ezekusaun orsamentu: 1. Fundu ne’e limita los de’it hodi finansia Programa Dezenvolvimentu Kapital Umanu. 2. Ezekusaun orsamentu tenke hala’o tuir programa ne’ebé aprova no hakerek iha Livru Orsamentu 6 ne’e. 3. Sekretariadu nia funsaun mak verifika no sertifika programs hotu-hotu ne’ebé aprezenta no programas hirak ne’e aprova tebes duni hanesan programas estratéjikas relasiona ho Kapasitasaun no klasifika iha Livru 6 ne’e katak sei finansia ka la finansia ho osan husi FDKU. 4. Kona-ba programa ne’ebé iha, fundu sei ezekuta depoisde Sekretariadu FDKU simu relatóriu husi programa nia donu ka na’in. 5. Fundu sei la ezekuta programas kurtu prazu nian tanba nia kustu mínimu. 6. Ba programas ne’ebé bele hala’o iha East Timor, Sekretariadu rekomenda maka’as atu halo entrega iha paíz laran. 7. Fundu ne’e sei ezekuta tuir prinsípiu, kustu mínimu, rezultaduskualidade ás.” Página 36 de 80

7.2. Sumáriu kona-ba total alokasaun orsamentu ba 2016

Orsamentu final ne’ebé aprova ba FDKU iha tinan 2015 mak US41.084 milloens ne’ebé inklui US 8.98 milloens orsamentu re-aloka husi “Komisaun Eventual” ba tan kategorias rua ka liu hanesan: Asistensia Téknika ba Setor Judisial Asistensia Téknika ba Ensinu Tersiáriu. Gráfiku 5. 2016 orsamentu no projesoens ba tinan lima Maibé, total orsamentu ne’ebé aloka ba 2016, mak 34 milloens, relativamente menus liu kompara ho ba tinan 2015. Ne’e signifika katak orsamentu ne’ebé aloka ba FDKU iha 2016 menus 17 persentajen, maski nune’e relativamente númeru instituisoens kuaze hanesan, respetivamente 35 ho 36 hanesanmembrus akreditadus ka rekoñesidus.