Página
32 de 80
Gráfiku 3. Total áreas ba kursus ho númeru bolseirus tuir planu ba 2016
6.2. Programa Formasaun ba 2016
Tipus formasaun tuir programa hirak ne’e mak formasaun profisional, formasaun téknika no formasaun espesializada seluktán.
Objetivu programas formasaun hirak ne’e mak atu reforsa kapasidade ka kbiit funsionárius públikus sira-nian, hodi presta servisus ne’ebé efetivus, efisientes no asesíveis ba públiku no mos
prepara ho hadi’a kompeténsias no abilidades Timoroan nian, liu-liu ba jovens sira, bazeia ba rekizitus no nesesidades merkadu traballu.
Dezde 2011 to’o tinan 2015 total osan 73,344 US aloka ba programa ida ne’e . Ba tinan 2016 total orsamentu 16,467,312 US dólares aloka hodi kobre total 15,111 benefisiárius. Inklui iha
programa formasaun ne’e 25 sub-programas relasiona ho prinsipais áreas formasaun .
Husi sub-programas ne’e hotu ne’ebé inklui iha programa tinan 2016, subprogramas relasiona ho administrasaun, jestaun, kontabilidade, finansas, lojístikas no aprovizionamentu, edukasaun,
linguas, defeza ho seguransa no justisa mak hetan atensaun boot liu.Total 11,316 pesoeas sei benefisia ho subprogramas prinsipais 5 ne’e.
Página
33 de 80
Tabela 10. Total áreas formasaun no benefisiárius tuir planu ba 2016 Áreas Formasaun
Benefisiárius
Administrasaun, Jestaun, Kontabilidade, Finansas, Lojístika ho Aprovizionamentu
3,532 Agrikultura
69 Arte no Kultura inklui banda muzikal
111 Auditoria
163 Komérsiu Indústria Environment
35 Defeza no Seguransa inklui F-FDTL PNTL
1,558 Edukasaun Formasaun ba Profesores Formadores Profisionais
3,040 Jéneru
7 Saúde
202 Rekursus Umanus
64 Direitus Umanus
38 Indusaun ba Funsionárius Públikus
871 Teknolojia Informasaun
236 Relasoens Internasionais
59 Jornalizmu
104 Justisa
1,095 Línguas
2,091 Lideransa
116 Protokolu Relasoens Públikas
30 Pilotus
16 Obras Públikas, Transporte no Komunikasaun
320 Solidariedade Sosial
29 Desportu ho Juventude
81 Suporte ba Sentrus Formasaun
976 Turizmu
268
Total 15,111
Página
34 de 80
Gráfiku 4. Total áreas formasaun no benefisiárius tuir planu ba 2016
Página
35 de 80
7. Orientasoens ka Diretrizes jerais kona-ba alokasaun orsamentu ba 2016
7.1. Orientasoens jerais kona-ba ezekusaun orsamentu ba programas formasaun
Hanesan parte husi preparasaun ba programa FDKU nian, propostas hotu-hotu kona-ba projetus foun ba orsamentu 2015 ne’ebé aprezenta husi liñas ministeriaisajénsias avalia antes kedan uza
“Orientasoens no Prosedimentus” hanesan tuir mai:
1. Instituisaun ne’ebé elejível no aplika hodi sai akreditada ba Fundu Dezenvolvimentu
Kaptial Umanu Fund tenke Instituisaun Governu nian no Konsellu Administrativu Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu mak aprova;
2. Instituisoens elejíveis sei aprezenta propsta kona-ba atividades programa nian ne’ebé
inklui prioridades estratéjikas VI Governu Konstitusional nian no mos NDP 2011-2030 kona-ba dezenvolvimentu rekursus umanus haree-tuir ba kualidade ezekusaun ne’ebé
di’ak tebes husi instituisaun ida-ida; 3.
Kualker akordu ou MoU ne’ebé selebra ka halo entre instituisaun relevante ho parseirus traballu seluk kona-ba kapasitasaun ba pesoal ka dezenvolvimentu kapasidade umana
tenke superviziona husi no aprezenta ba Sekretariadu Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu;
4. Nesesidades instituisaun relevante ninian rasik ou demand aka nesesidades paíz nian ein-
jeral; 5.
Propostas tenke verifika didi’ak no rekomenda ba Konsellu Administrativu FDKU nnian hafoin lori ba Komisaun Revizaun Orsamentu ne’ebé Primeiru- Ministru mak lidera, no
nia membrus mak Ministru Finansas, Ministrus Koordenadores Estadu, Sosial no Ekonomia sei halo revizaun bazeia ba validade, no planus ne’ebé válidus,
rasionaissensatas husi instituisoens relevantes; no
6. Propostas hirak ne’e sei avalia no rekomenda bazeia ba kapasidade.
Atu asegura katak Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu ne’e jere no implementa didi’ak, mak estabelese “OrientasaunDiretriz” hanesan tuir mai ba programa no ezekusaun orsamentu:
1.
Fundu ne’e limita los de’it hodi finansia Programa Dezenvolvimentu Kapital Umanu.
2. Ezekusaun orsamentu tenke hala’o tuir programa ne’ebé aprova no hakerek iha Livru
Orsamentu 6 ne’e.
3. Sekretariadu nia funsaun mak verifika no sertifika programs hotu-hotu ne’ebé aprezenta
no programas hirak ne’e aprova tebes duni hanesan programas estratéjikas relasiona ho Kapasitasaun no klasifika iha Livru 6 ne’e katak sei finansia ka la finansia ho osan husi
FDKU.
4. Kona-ba programa ne’ebé iha, fundu sei ezekuta depoisde Sekretariadu FDKU simu
relatóriu husi programa nia donu ka na’in.
5.
Fundu sei la ezekuta programas kurtu prazu nian tanba nia kustu mínimu.
6. Ba programas ne’ebé bele hala’o iha East Timor, Sekretariadu rekomenda maka’as atu
halo entrega iha paíz laran.
7.
Fundu ne’e sei ezekuta tuir prinsípiu, kustu mínimu, rezultaduskualidade ás.”
Página
36 de 80
7.2. Sumáriu kona-ba total alokasaun orsamentu ba 2016
Orsamentu final ne’ebé aprova ba FDKU iha tinan 2015 mak US41.084 milloens ne’ebé inklui US 8.98 milloens orsamentu re-aloka husi “Komisaun Eventual” ba tan kategorias rua ka liu
hanesan: Asistensia Téknika ba Setor Judisial Asistensia Téknika ba Ensinu Tersiáriu.
Gráfiku 5. 2016 orsamentu no projesoens ba tinan lima
Maibé, total orsamentu ne’ebé aloka ba 2016, mak 34 milloens, relativamente menus liu kompara ho ba tinan 2015. Ne’e signifika katak orsamentu ne’ebé aloka ba FDKU iha 2016
menus 17 persentajen, maski nune’e relativamente númeru instituisoens kuaze hanesan, respetivamente 35 ho 36 hanesanmembrus akreditadus ka rekoñesidus.