Página 15 de 61
funsionamentu no manutensaun iha área urbana Dili no iha distritus seluk ho modalidade parseria públika privada public private partnership PPP.
Ho FI, mak planu mestre ka regulador ba Dili nia eskemas melloramentu drenajen no saneamentu halo kompletu iha 2012. Designdezeñu Enjeñaria Detalladu ka Detail Enjeñaria
Design DED kona-ba opsaun estratéjika balu hodi hadi’a sistema saneamentu ho drenajen iha Dili tuir buat ne’ebé rekomenda iha planu regulador halo kompletu iha 2014-2015. Konstrusaun
kanal prinsipal sistema drenajen urbana ho obras halo dezviu bee mota nian, ne’ebé hanesan esforsu boot ida hodi reduz inundasaun iha sidade Dili, sei hala’o iha 2016 no 2017 ho
empréstimu externu husi banku EXIM Xina.
Kona-ba orsamentu 2016, alokasaun total orsamentu ho montante 10.236 milloens ne’ebé fahe liu-liu ba projetu drenajen Dili nian ne’ebé finansia hamutuk ho empréstimu husi banku EXIM
no montante ki’ik ne’ebé sei kobre pagamentu retensaun ho projetus ne’ebé iha estudu viabilidade opsaun PPP nina kona-ba operasaun ho manutensaun fornesimentu bee iha Dili.
Maibe orsamento ne’e hetan revisaun ba 13 milloens tuir aprovasaun Parlamentu Nacional hodi muda orsamento 2 milloens husi MOPTC ba estudo konstruksaun paragem ba retensaun
be’e nia.
4.2.3. Programa Dezenvolvimentu Urbanu no Rural
Programa ida ne’e ho objetivu atu asegura planu ne’ebé di’ak ba espasu no atividades ekonómikas bazeia ba oinsá bele maksimiza potensia rekursus rejionais no lokais ho vantajen
komparativa hodi prevene utilizasaun rekursus ne’ebé la efisiente. Atu bele produz planu espasial ne’ebé kompreensivu tantu urbanu komu rural, presiza informasaun espasial báziku ho
formatu Sistema Informasaun JeográfikaSIJ ka GIS. Ho pré-kondisaun ida ne’e iha pensamentu ka hanoin,mak governu halo kompletu ona kolesaun dadus jeoespasiais ba territóriu
Timor Leste tomak liuhusi dalan uza metodolojia Detesaun no Lokalizasaun ho Lazer ka Light Detection and Ranging LiDAR. Produtus LiDAR nian kompostus husi dadus topográfikus
detailladus ho alta rezolusaun husi imajens aéreas ka high resolution of aerial imagery ne’ebé hanesan dadus bázikus hodi dezenvolve planeamentu urbanu no rejional hanesan zoneamentu
uzu solu ka rai ka land use zoning, planeamentu transportes futurus, no planus dezenvolvimentu rejional no ekonómiku seluk.
Ba anu fiskal 2016, total alokasaun orsamentu ba programa dezenvolvimentu urbanu no rural ho montante 12.182 milloens ne’ebé 0.182 milloens rezerva hodi kobre pagamentu retensaun ba
kontratu governu nian relasiona ho planeamentu urbanu nasional no 12 milloens aloka ba segunda faze projetu kolesaun dadus LiDAR nian hodi rekpetróleula informasaun kona-ba
subsolu ka rai okos
ba territóriu Timor Leste tomak ne’ebé oras ne’e iha faze preparasaun konkursu.
Página 16 de 61
4.2.4. Programa Edifísius Públikus
Maioria husi eskritórius governu nian ho edifísius públikus konstroe ka harii durante tempu administrasaun Indonézia no uitoan de’it mak konstroe iha tempu administrasaun Portugeza.
Edifísius barak mak sai aat antesde restaurasaun independénsia ou la satisfaz nesesidades governu nian atu utiliza hodi servisu ho efikásia no efisiénsia no presta servisus ba nia povu.
Portantu, Programa Edifísius Eskritórius Públikus ninia objetivu mak atu apoia prestasaun servisus públikus ho kustu ne’ebé efetivuefikáz. Husi 11 projetus inisiais ba edifísius públikus
iha FI 2011, númerus projetus atuais aumenta anualmente ba 25 iha 2014 ne’ebé sia 9 mak tama iha listaa fiansiamentu tinan 2015. Aleinde ne’e, propostas kona-ba 11 projetus atu
komesa iha 2015 aprezenta tiha ona. Husi projetus hirak ne’e, ne’ebé finansia ho FI, uitoan mak tama iha fazes konkluzaun ka finalizasaun hanesan Ministériu Finansas nia edifísiu eskritóriu
foun, CNE, Ospital Referénsia Baucau, Ministériu Justisa ninia edifísu foun no seluktán ne’ebé iha faze progresu iha terrenu.
Iha 32 projetus ne’ebé alista iha Orsamentu Fundu Infra-estruturas 2015 nian ho orsamentu inisial ne’ebé aprova ho valor 13.7 ne’ebé orijinalmetne aloka ba programa ne’ebé refere iha
Dezembru 2014. Figura ida ne’e ikus mai reduz ba 8.5 milloens, tanba 5.0 milloens hasai husi projetus barabarak iha programa edifísius públikus durante retifikativu iha Marsu 2015.
Rezultadus ne’ebé alkansa durante anu fiskal 2015 foka ka haree liu ba iha konkluzaun projetus edifísius públikus lubun ida ne’ebé komesa halo tinan hira liubá hanesan Ospital referénsia
Baucau, eskritóriu Ministériu Finansas, CNE, ho fasilidades defeza seluk. Utiliza mos fundus husi FI ba designdezeñuas no estudus seluk kona-ba edifísius públikus hanesan deskreve iha
relatóriu kona-ba Designdezeñu ka Konsepsaun no Supervizaun Projetus Foun.
Tuir CAFI nia desizaun iha 17 Juñu, 2015, sei la iha tan projetus foun FI nian husi públiku, pelu kontráriu CAFI deside atu implementa no halo kompletu kontratus atuais ne’ebé ezekuta hela ba
anu fiskal 2016. Montante orsamentu ida ne’e aloka hodi selu kontratus Governu nian ne’ebé iha designdezeñu detailladu no mos obras sivískonstrusaun edifísius públikus lubun ida ne’ebé
governu estabelese antesde desizaun CAFI iha 17 Juñu, 2015. Portantu, alokasaun orsamentu ba edifísius públikus ho montante 2,3 milloens, ne’e hodi halo kompletu kontratus governu nian
ne’ebé iha tiha ona kona-ba edifísius públikus.
Atravês Plenaria, Parlamentu Nacional aprova tan orsamento 0,129 milloens hodi kobre saldo husi kontrato ba dezeinho edifisio foun CAC, 0,11 milloens ba pagamento konsultores
supervisaun ba edifisiu prisaun Suai no 1 milloens ba konstruksaun edifisio arkivu nacional. Tamba ne’e, orsamento nebe’e alokado hetan revisaun hamutuk 3,6 milloens.
4.2.5 Programa Sistemas finanseirus no Infra-estruturas apoiukomplementares
Programa projetus ida ne’e nian, uluk define ba Fundu Infra-estruturas iha 2014 hanesan suporte ka apoiu ida ba programa Edifísius Públikus. Ida ne’e separa ka haketak husi programa Edifísius
Públikus tanba investimentu kapital iha ekipamentus no fornesimentus difere ka la hanesan ho