JESTAUN FUNDU BB3A Tetum 25 Jan 16 Final.Final

Página 5 de 61 Kompozisaun membrus ho prezidénsia re-estrutura tiha iha Marsu 2015 hodi akomoda mudansas hanesan rezultadu husi remodelasaun governu ne’ebé halo iha fulan Fevereiru 2015 bazeia ba reuniaun Konsellu-Ministrus iha Marsu 27, 2015. Prezidente foun ho membrus CAFI nian mak: 1. Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, Prezidente 2. Ministru Obras Públikas, Transportes no Komunikasoens, Membru 3. Ministra Finansas, Membru Ministrus ho Sekretárius Estadu sira-seluk mos sei atende reunioens CAFI wainhira ajenda reuniones ne’e iha relevânsia ho responsabilidades no atividades sirania ajénsias. Sekretariadu Grandes Projetus SGP, Ajénsia Dezenvolvimentu Nasional ADN ho Komisaun Nasional Aprovizionamentu CNA fó apoiu administrativu no tékniku ba CAFI tuir buat fluxu servisu Fundu Infra-estruturas nian. SGP mak responsável atu ezekuta funsoens ne’ebé espesifika iha “Workflow Process” Fundu Infra-estruturas nian no mos atu fó apoiu tékniku no sekretariadu ba CAFI. Ne’e inklui hala’o avaliasaun ex-ante kona-ba propostas projetu no relata kona-ba análizes no mos opsoens finansiamentu ba CAFI ho ezekusaun pagamentus bazeia ba rekomendaoens husi ADN. Ajénsia Nasional Dezenvolvimentu ADN mak responsável kona-ba kontrolu kualidade projetus liuhusi dalan garante katak projetus hirak ne’e implementa tuir espesifikasoens ne’ebé aprova tiha ona, hala’o inspesoens regulares ba terrenu, no halo rekomendasoens kona-ba pagamentu ne’ebé adekuadu. ADN mos responsabiliza ba revizaun designdezeñus ho estudus, ho Bill of Quantity BoQ no mos reve dokumentus konkursu antes submete ba Komisaun Nasional Aprovizionamentu CNA ne’ebé halo aprovizionamentu ba servisus. Liñas Ministeriais ho Ajénsias hanesan projetu nain, sira mak responsábiliza ba identifika no aprezenta proposta projetus, halo preparasaun dokumentus projetu ba konkursu, asina akordus kontratu, fó sai notifikasaun hahu servisu, monitoriza implementasaun lorloron nian no jestaun projetus, aprova progresu projetu noou relatórius finais no hasai sertifikasaun pagamentu. Toó agora, Fundu Infraestruturas kobre programas 22 no ho baze ba aprovasaun final husi Parlamentu Nacional reve ba programa 23. Programas hirak neé aliná ho PED no prioridades Governu nian: 1. Programa Agrikultura ho Peskas 2. Programa Bee ka Água ho Saneamentu 3. Programa Dezenvolvimentu Urbanu no Rural 4. Programa Edifísius Públikus 5. Programa Sistema Finansas no Infra-estruturas Apoiu 6. Programa Juventude no Desportu 7. Programa Edukasaun 8. Programa Eletrisidade 9. Programa Informátikas 10. Programa Objetivus Dezenvolvimentu Miléniu 11. Programa Saúde Página 6 de 61 12. Programa Seguransa ho Defeza 13. Programa Solidariedade Sosial 14. Programa Dezenvolvimentu Tasi Mane 15. Programa Estradas 16. Programa Pontes 17. Programa Aeroportus 18. Programa Portus 19. Programa Dezenvolvimentu Oecusse ZESSM 20. Programa Turizmu 21. DesigndezeñuDesign ho Supervizaun ba Projetus Foun 22. Manutensaun no Reabilitasaun ba Programas Infra-estruturas, no 23. Programa Empréstimus Externus. Ho kriasaun ZESSM, projetus infra-estruturas husi FI ba Oecusse transfere ona ba autoridade ZESSM atu halo rasik planu, ezekuta, no jere. Ne’e inklui dezenvolvimentu infra-estruturas ne’ebé identifika iha Livru Orsamentu 2014. Maibé, tanba orsamentu limitadu, tenke iha fundus adisionais husi FI ba projetus ZEESM nian. Fundus ne’e bele disponibiliza bazeia ba prinsípiu fleksibilidade iha Fundus Infra-estruturas. Desizaun kona-ba fundus adisionais halo liuhusi CAFI babazeia ba proposta husi autoridade ZEESM.

III. ALOKASOENS NO DEZEMBOLSUS ORSAMENTU ANNUAL 2011- 2015

Total osan 2.765 bilioens aprova tiha ona no aloka ba Fundu Infra-estruturas dezde nia kriasaun iha 2011 hodi finansia 22 programas, inkluindo Programas ba Parserias Públiko- Privados no Programas Empréstimus Externus. Tabela 1. Sumáriu kona-ba Alokasaun no Dezembolsu Orsamentu FI husi 2011-2015 AnuTinan Livru Orsamentu 6 Milloens Dezembolsu Milloens Ezekusaun 2011 599.31 474.43 79 2012 875.13 372.40 43 2013 604.38 215.97 36 2014 368.55 330.39 90 2015 317.30 292.00 92 Total 2,764.67 1,693.20 61 = Dezembolsu Projetadu to’o Dezembru 31, 2015 Iha 2011, aloka iha FI orsamentu 599.3 milloens hodi finansia 71 projetus iha 12 programas. Programas hirak ne’e kobre Agrikultura no Peskas, Bee ka Água no Saneamentu, Dezenvolvimentu Urbanu no Rual, Eletrisidade, Transporte, Edifísius Públikus, Edukasaun, Saúde, Objetivus Dezenvolvimentu Miléniu, Seguransa no Defeza, Solidariedade Sosial, no dezenvolvimentu Kosta Sulk a Tasi Mane. Husi orsamentu tinan 2011 nian, 474.4 milloens ou 79.2 dezembolsa tiha ona no 124.9 milloens transita ba 2012. Página 7 de 61 Iha projectus 42 mak akresenta tan ba pasta FI iha 2012 ho total finansiamentu adisional ba tinan refere aumenta ba 800.3 milloens. Ida ne’e, tau hamutuk ho saldu ne’ebé la dezembolsa husi 2011 124.9 milloens halo total orsamentu disponivel ba tinan refere hamutuk 925.2 milloens. Ida ne’e inklui finasiamentu ho osan 43.1 milloens ne’ebé sei disponibiliza husi empréstimus rua: ida primeiru ho Ajensia Kooperasaun Internasional Japaun ka JICA ho valor JPY5,278 milloens Ekivalente ho 68.9 milloens no segundu ho Banku Dezenvolvimentu Aziátiku ka ADB ho valor 40 milloens. Iha Orsamentu Retifikativu ne’ebé promulga iha Uutubru 2012, total orsamentu ba FI reduz tiha ba 875.1 milloens nebe transferé tiha osan 50.0 milloens ba Fundu Konsolidadu ho expetativa katak bele reduz liutan dezembolsu FI kompara ho tinan 2011. Iha kazu ne’e, osan 376.1 milloens 43 dezembolsa tiha ona Relatóriu FB nian, Dezembru 2012 no husik hela restantes saldu ho montante 499.1 milloens. Ba Anu Fiskal 2013, Governu aprova alokasaun osan 604.4 milloens ba Programas Fundu Infra-estruturas inkluzivu US43.6 milloens husi empréstimus externus. Ne’e kobre saldu osan 444.4 milloens ne’ebé tuir estimativa iha preparasaun orsamental atu tranzita ba orsamentu 2013 nian plus dotasoens adisionais foun 160.0 milloens ne’e inklui dispozisaun ka kritérius kona-ba dezeñu no supervizaun ba projetus foun. Ezekusaun atual 205.7 milloens ou 37 husi orsamentu aprovadu 2013 ne’ebé aprova tiha ona exklui empréstimus, signifika katak iha osan 356.1 ne’ebé sei tranzita ba tinan 2014. Maibé, tanba ezekusaun ne’ebé mínimu hanesan temi iha leten, mak Governu determina katak total orsamentu tinan 2014 nian tenke reduz no orsamentu final ne’ebé aprova deit 368.6 milloens. Montante orsamentu nebe gasta o’o 31Dezembru 2014 FMIS, Min. Finansas hamutuk 324.2 milloens ka ekivalente ho 96 husi total orsamentu aprovadu, exkluindo empréstimus. Taixas ezekusaun real ida ne’e la’o tuir duni projesaun dezembolsu to’o iha final fulan Dezembru 2014 ne’ebé bele alkansa serka de 97 husi total orsamentu ne’ebé aprova no restante saldu estima ho persentajen 3 ou 11 milloens husi projetus ne’ebé finansia ho empréstimus externus. Haktuir taixa ezekusaun ne’ebé ás iha anu fiskal 2014, Parlamentu Nasional aprova orsamentu FI nian ba tinan 2015 ho montante 367 iha Dezembru 2014. Aprovasaun orsamentu orijinal ida ne’e reduz tiha fali ba 317 milloens, tanba 50 milloens transfere tiha ba ZESSM no PNDS durante orsamentu retifikativu iha Marsu 2015. Taixa ezekusaun real ne’ebé hetan durante anu fiskal 2015 serka de 245 milloens exklui empréstimus ou ekivalente ho 99. Total taixa ezekusaun projetus ne’ebé finansia ho FI inklui empréstimus mak 292 milloens ou ekivalente ho 92. Saldu restante husi projetus ne’ebé finansia ho emprétimus externus projeta ba 26.6 milloens, ne’ebé aloka ba projetus drenajen iha Dili osan 5 milloens, projetus ne’ebé finansia husi JICA 11.6 milloens,no alokasaun 10 milloens ba Projetu konstrusaun Auto Estrada Kosta Sul ka Tasi-Mane. Projesaun ho realizasaun hirak ne’e bazeia ba evolusoens ka dezenvolvimentu hanesan tuir mai: 1. Dezempeñu ezekusaun projetus terseiru trimestre nian; 2. Orsamentu adisional ne’ebé liñas minnisteriais sira husu ho aprovasaun husi CAFI atu ezekuta iha 2015;