Programa Turizmu Sumáriu kona-ba Orsamentu FI tinan 2016, tuir Programa

Página 27 de 61 Projetus rua uluk nian, Estudus Preparatórius, Dezeñu no Konstrusaun ba Dezenvolvimentu Bee Manas iha Marobo ho Atauro no Estudus Preparatórius, Dezeñu ho Konstrusaun ba Dezenvolvimentu lagoa ka Bee-lihun Maubara. Kada projetu aloka osan 1.0 millaun iha 2015. Maibé, la prepara Termus Referénsia ba estudus no fundus, ho aprovasaun CAFI nian atu utiliza fundu hamutuk ho transferensiavirement adisional ho osan 4.9 milloens hodi selu programa turizmu ho territóriu ZESSM. Projetus haat ne’ebé orijinalmente ka dezde inísiu alista iha livru 6 2015 nian seimantein iha 2016 ho aloksaun orsamentu similar ka hanesan mak 0.4 milloens ba programa tuir mai ba Ministériu Turizmu: 1. Estudus Preparatórius, Dezeñu ho Konstrusaun kona-ba Dezenvolvimentu Bee-Manas iha Marobo ho Atauro 2. Estudus Preparatórius, Dezeñu ho Konstrusaun kona-ba Dezenvolvimentu lagoa Maubara. 3. Dezeñu, Konstrusaun ho Supervizaun ba Muzeu iha Aipelo ho Estabelesimentu Sentru Kultural iha Liquica 4. Dezeñu, Konstrusaun no Supervizaun Muzeu iha Dair

4.2.20. Programa Transporte

Dezenvolvimentu Setor Transporte hanesan programa xave ida hotu hodi apoia atividades sosiais no ekonómikas no kresimentu ne’ebé ezije servisus frete ne’ebé lais nian no bele konfia entre Dili ho enklave Oecussi no mos Illa Atauro. Ne’e mak rekizitus fundamentais kona-ba dezenvolvimentu hanesan Governu rasik rekoñese iha Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu. Programa ida ne’e nia objetivu mak atu hadi’a konetividade ka ligasaun entre áreas hirak ne’ebé temi iha leten. Iha 2015 governu aloka osan 12 milloens liuhusi investimentu ba ró-ferry foun ida no instalasoens ba fasilidades Transporte relevantes seluk. Maibé alokasaun orsamentu ida ne’e ikus mai transfere fali ba programas seluk durante orsamentu retifikativu iha Marsu 2015.La aloka tan orsamentu ba 2016.

4.2.21. Preparasaun Dezeñus no Provizaun Servisus Supervizaun

Programa ida ne’e estabelese iha 2013 hodi fasilita preparasaun no supervizaun projetus boot husi liñas minnisteriais ne’ebé sira-nia orsamentus la adekuadus ka la to’o hodi aproviziona servisus hirak ne’e. Só 0.1 millaun husi alokasaun inisial ho osan 19.4 milloens mak dezembolsa, maibé, alokasaun iha 2014 reduz ba 7.8 milloens ne’ebé 0.9 millaun mak dezembolsa ka gasta. Restante saldu, ho aprovasaun husi CAFI, muda ba projetus seluk ne’ebé presiza liu fundus. Iha 2015, osan 8.2 milloens aloka hodi halo kompletu estudus kona-ba dezeñus ne’ebé hala’o hela no mos dezeñu ho supervizaun ba projetu foun. Total osan 1.0 millaun husi programa ne’e reduz durante orsamentu retifikativu portantu alokasaun final orsamentu mak 7.2 milloens. Ho aprovasaun CAFI nian liuhusi anu fiskal 2015, alokasaun orsamentu ida ne’e nian uza hodi selu Página 28 de 61 dezeñu no obras supervizaun iha dezenvolvimentu Infra-estruturas iha rejiaun Oecusse hanesan Aeroportu, Estradas, pontes,no sistemas irrigasaun. Ba tinan 2016, total alokasaun orsamentu mak 6 milloens ba projetus barabarak iha programas barak ne’ebé iha hela fazes preparasaun hanesan irrigasaun, edifísius públikus, programa MKIA nian, etc.

4.2.22. Manutensaun no Rehabilitasaun Infrastrutura

Manutensaun no rehabilitasaun ba infraestrutura nebe kompleta ona, sai hanesan xavi ida hodi sustein ninia funsionamento no prolonga durasaun ba fasilidade infraestrutura. Progama ne’e establese iha 2016 tuir aprovasaun Parlamentu Nacional nebee persija manutensaun no rehabilitasaun diak ba fasilidade infraestrutura basiku. Ba 2016, orsamento ba manutensaun no rehabilitasaun sei foka ba manutensaun rutina ba sistema estrada nasional, estrada rural no manutensaun infra-estrutura be’e no saneamento. Total orsamento ba programa manutensaun no rehabilitasaun hamutuk 16 milloens, nebe distribui 4 milloens ba manutensaun rutina ba estrada nacional, 10 milloens ba estrada rural, no 2 milloens ba manutensaun infra-estruktura be’e no saneamento.

4.2.23. Programa Empréstimus Externus

Iha tinan hira ne’e laran, Governu adopta polítikas ne’ebé prudente hodi halo rekursu ba empréstimus konsesionais hodi tulun finansia projetus infra-estruturas xave. Em konformidade ho Polítika Dívidas Públikas, projetus hotu-hotu ne’ebé finansia ho empréstimus fo konfiansa katak sei bele jera benefisisu sosiais no ekonómikus ne’ebé ás depois de implementasaun, ne’ebé ás liu kustus finanseirus. Empréstimus hirak ne’e tenke selu fali montante ne’ebé empresta mai ho tan nia jurus ka osan-funan to’o selu hotu kedan montante emprétimus ne’e ba parte emprestadur. Kustu finanseiru empréstimus nian ne’e bele menus liufali retornus ka rentabilidade ne’ebé hetan husi fonte alternativu fundus, mak hanesan Fundu Petrolíferu.Tanba kompromisu atu reembolsa ka selu fali empréstimus, mak Governu asegura katak reembolsu iha futuru tenke tuir duni kapasidade paíz ne’e nian atu selu hikas fali no tanba ne’e mak estabelese limite ida kona-ba total empréstimus ba kada tinan. To’o agora Akordus ba Empréstimus lima 5 mak halo ona hodi finansia projetus estradas entre GoTL ho parte kredores ka ne’ebé empresta osan. Hirak ne’e hotu mesak vias arteriais modernizasaun no fortaleimentu nian, mak hanesan: 1. Projetu Melloramentu Rede Rodoviária ka Road Network Upgrading Projetu RNUP Dili-Liquica ho Tibar-Gleno asina husi GOTL ho ADB iha 2012. 2. Projetu Melloramentu Estradavia rodoviária Dili-Baucau asina husi GOTL ho JICA iha 2012. 3. Projetu Melloramentu Rede Rodoviária ka Road Network Upgrading Projetu RNUSP Manatuto-Natarbora asina husi GOTL ho ADB iha 2013. 4. Projetu Estradas Reziliénsia Klimátika mak Dili-Ainaro asina husi GOTL ho BM ka WB iha 2013.