Programa Dezenvolvimentu Urbanu no Rural

Página 16 de 61

4.2.4. Programa Edifísius Públikus

Maioria husi eskritórius governu nian ho edifísius públikus konstroe ka harii durante tempu administrasaun Indonézia no uitoan de’it mak konstroe iha tempu administrasaun Portugeza. Edifísius barak mak sai aat antesde restaurasaun independénsia ou la satisfaz nesesidades governu nian atu utiliza hodi servisu ho efikásia no efisiénsia no presta servisus ba nia povu. Portantu, Programa Edifísius Eskritórius Públikus ninia objetivu mak atu apoia prestasaun servisus públikus ho kustu ne’ebé efetivuefikáz. Husi 11 projetus inisiais ba edifísius públikus iha FI 2011, númerus projetus atuais aumenta anualmente ba 25 iha 2014 ne’ebé sia 9 mak tama iha listaa fiansiamentu tinan 2015. Aleinde ne’e, propostas kona-ba 11 projetus atu komesa iha 2015 aprezenta tiha ona. Husi projetus hirak ne’e, ne’ebé finansia ho FI, uitoan mak tama iha fazes konkluzaun ka finalizasaun hanesan Ministériu Finansas nia edifísiu eskritóriu foun, CNE, Ospital Referénsia Baucau, Ministériu Justisa ninia edifísu foun no seluktán ne’ebé iha faze progresu iha terrenu. Iha 32 projetus ne’ebé alista iha Orsamentu Fundu Infra-estruturas 2015 nian ho orsamentu inisial ne’ebé aprova ho valor 13.7 ne’ebé orijinalmetne aloka ba programa ne’ebé refere iha Dezembru 2014. Figura ida ne’e ikus mai reduz ba 8.5 milloens, tanba 5.0 milloens hasai husi projetus barabarak iha programa edifísius públikus durante retifikativu iha Marsu 2015. Rezultadus ne’ebé alkansa durante anu fiskal 2015 foka ka haree liu ba iha konkluzaun projetus edifísius públikus lubun ida ne’ebé komesa halo tinan hira liubá hanesan Ospital referénsia Baucau, eskritóriu Ministériu Finansas, CNE, ho fasilidades defeza seluk. Utiliza mos fundus husi FI ba designdezeñuas no estudus seluk kona-ba edifísius públikus hanesan deskreve iha relatóriu kona-ba Designdezeñu ka Konsepsaun no Supervizaun Projetus Foun. Tuir CAFI nia desizaun iha 17 Juñu, 2015, sei la iha tan projetus foun FI nian husi públiku, pelu kontráriu CAFI deside atu implementa no halo kompletu kontratus atuais ne’ebé ezekuta hela ba anu fiskal 2016. Montante orsamentu ida ne’e aloka hodi selu kontratus Governu nian ne’ebé iha designdezeñu detailladu no mos obras sivískonstrusaun edifísius públikus lubun ida ne’ebé governu estabelese antesde desizaun CAFI iha 17 Juñu, 2015. Portantu, alokasaun orsamentu ba edifísius públikus ho montante 2,3 milloens, ne’e hodi halo kompletu kontratus governu nian ne’ebé iha tiha ona kona-ba edifísius públikus. Atravês Plenaria, Parlamentu Nacional aprova tan orsamento 0,129 milloens hodi kobre saldo husi kontrato ba dezeinho edifisio foun CAC, 0,11 milloens ba pagamento konsultores supervisaun ba edifisiu prisaun Suai no 1 milloens ba konstruksaun edifisio arkivu nacional. Tamba ne’e, orsamento nebe’e alokado hetan revisaun hamutuk 3,6 milloens.

4.2.5 Programa Sistemas finanseirus no Infra-estruturas apoiukomplementares

Programa projetus ida ne’e nian, uluk define ba Fundu Infra-estruturas iha 2014 hanesan suporte ka apoiu ida ba programa Edifísius Públikus. Ida ne’e separa ka haketak husi programa Edifísius Públikus tanba investimentu kapital iha ekipamentus no fornesimentus difere ka la hanesan ho Página 17 de 61 investimentu iha estruturas edifísius ka instalasoens nian. Projetus ne’e esensiais ka importantes tebes ba operasaun ka funsionamentu servisus públikus no atu asegura katak valor tomak investimentus ne’e nian ba edifísius públikus bele realiza. Iha 14 projetus atuais iha programa FI ho total alokasaun orsamentu 50.1 milloens iha 2014 ho projetu prinsipal mak Ministériu Finansas nia edifísiu eskritóriu foun. Ba anu fiskal 2015 alokasaun orsamentu reduz ba 19.135 milloens, tanba obras konstrusaun ba edifísius eskritóriu halo kompletu ona no montante ne’ebé sei resta ka iha propoen atu lori kobre montanjen ka instalasaun interior, sentru dadus, no sistema seguransa informasaun seluktán iha edifísiu foun Min. Finansas nian. Iha finais 2015, alokasaun orsamentu ida ne’e projeta atu dezembolsa ka gasta 18.225 milloens Iha 2016, total alokasaun ba projetus atuais mak ho montante 19.097 milloens,ba pagamentu retensaun, pagamentu lisensa programa freebalance no sistema apoiu seluktán hanesan ASYCUDA, sistema tributáriu ITAS, no kontratu ba instalasaun interior edifísiu foun Min. Finansas nian.

4.2.6. Programa Juventude no Desportu

Tanba 50 husi populasaun Timor-Leste ho idade tinan 18, mak preparasaun fasilidades no atividades ba dezenvolvimentu juventude ho labarik sira ne’ebé la halo parte iha setor edukasaun ka ensinu formal, ne’e vital tebetebes ba paíz ne’e nia futuru.Programa projetus FI haketak husi programa edifísius públikus iha 2014 no foka liu ba konstrusaun estádiu nasional ba eventus desportivus importantes iha fatin taka ou nakloke ka outdoor and indoor sporting events, ho konstrusaun estádius rejionais nakloke nian, outdoor, ualu 80 hanesan pre-rekizitu ba kriasaun liga nasional futebol, halo parseria ho Koreia Sul, Konfederasaun Futebol Azia, ka Asian Football Confederation, Federasaun Futebol Austrália no Fundasaun Real Madrid. Durante anu fiskal 2015, estabelese kontratus barabarak kona-ba konstrusaun no melloramentu estádius ho sentrus desportivus lubun ida, inklui reabilitasaun estádiu nasional Dili, ho alokasaun orsamentu 2.750 milloens. 80 husi alokasaun orsamental dezembolsa hotu ona. Tanba ba tinan 2016, foka liu ba oinsá halo kompletu kontratus ne’ebé iha no governu estabelese tiha ona iha tinan hira liubá ho alokasaun orsamentu 3.414 milloens

4.2.7. Programa Edukasaun

Iha rápidu kresimentu populasaun iha eskola no iha grupu-etáriu eduksaun avansada, advanced education age-group nian no projetus FI nia meta mak kriasaun eskolas ho kualidade di’ak liu ba ensinu báziku no fasilidades edukasaun ka ensinu nível tersiáriu. Planu Estratéjiku EdukasaunEnsinu Nasional 1 ba períodu 2011-2015 hanesan Primeiruira tentativa atu agrupa ka halibur pensamentu korporativu no avalia situasaun atual ho dezafius 1 Ministry of Education, Timor-Leste, National Education Strategic Plan 2011 – 2030