INTRODUSAUN BB3A Tetum 25 Jan 16 Final.Final

Página 4 de 61 Figura: Implementasaun Projetu FI liuhusi Siklu Projetu Projetus ne’ebé kompletu ona sei entrega ba liñas ministeriais relevantes hanesan projetus nain hodi reprezenta governu Timor Leste. Governu sei opera no mantein projetus ne’ebé halo hotu ona. Livru Orsamentu FI ida ne’e elabora hanesan tuir mai. Seksaun II halo introdusaun badak kona- ba jestaun Fundu Infra-estruturas. Seksaun III aprezenta kona-ba alokasoens no dezembolsus orsamentu anual iha tinan 2011, 2012, 2013, 2014, no 2015 laran. Seksaun IV sumariza orsamentu 2016 FI tuir programa. Buku ne’e termina ka taka ho Aneksues ho detailles kona-ba orsamentu 20 haree tuir programas ho projetus.

II. JESTAUN FUNDU

INFRA-ESTRUTURAS Haktuir kriasaun Fundu Infra-estruturas, Governu mos estabelese Konselú Administrasaun Fundu Infra-estruturas CAFI hanesan órgaun ezekutivu ida ho autoridade iha proseu foti desizaun ba asuntus tomak ne’ebé relasiona ho projetus Infra-estruturas no fó orientasoens polítikas ba ajénsias ezekutivas ou liñas minnisteriais sira. Iha inísiu compostu husi Prezidente ida ho membrus permanentes tolu hanesan tuir mai: 1. Primeiru-Ministru, Prezidente 2. Ministru a Finansasa, Membru 3. Ministru Trasporte no Komunikasoens, Membru 4. Ministru Obras Públikas, Membru. Página 5 de 61 Kompozisaun membrus ho prezidénsia re-estrutura tiha iha Marsu 2015 hodi akomoda mudansas hanesan rezultadu husi remodelasaun governu ne’ebé halo iha fulan Fevereiru 2015 bazeia ba reuniaun Konsellu-Ministrus iha Marsu 27, 2015. Prezidente foun ho membrus CAFI nian mak: 1. Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, Prezidente 2. Ministru Obras Públikas, Transportes no Komunikasoens, Membru 3. Ministra Finansas, Membru Ministrus ho Sekretárius Estadu sira-seluk mos sei atende reunioens CAFI wainhira ajenda reuniones ne’e iha relevânsia ho responsabilidades no atividades sirania ajénsias. Sekretariadu Grandes Projetus SGP, Ajénsia Dezenvolvimentu Nasional ADN ho Komisaun Nasional Aprovizionamentu CNA fó apoiu administrativu no tékniku ba CAFI tuir buat fluxu servisu Fundu Infra-estruturas nian. SGP mak responsável atu ezekuta funsoens ne’ebé espesifika iha “Workflow Process” Fundu Infra-estruturas nian no mos atu fó apoiu tékniku no sekretariadu ba CAFI. Ne’e inklui hala’o avaliasaun ex-ante kona-ba propostas projetu no relata kona-ba análizes no mos opsoens finansiamentu ba CAFI ho ezekusaun pagamentus bazeia ba rekomendaoens husi ADN. Ajénsia Nasional Dezenvolvimentu ADN mak responsável kona-ba kontrolu kualidade projetus liuhusi dalan garante katak projetus hirak ne’e implementa tuir espesifikasoens ne’ebé aprova tiha ona, hala’o inspesoens regulares ba terrenu, no halo rekomendasoens kona-ba pagamentu ne’ebé adekuadu. ADN mos responsabiliza ba revizaun designdezeñus ho estudus, ho Bill of Quantity BoQ no mos reve dokumentus konkursu antes submete ba Komisaun Nasional Aprovizionamentu CNA ne’ebé halo aprovizionamentu ba servisus. Liñas Ministeriais ho Ajénsias hanesan projetu nain, sira mak responsábiliza ba identifika no aprezenta proposta projetus, halo preparasaun dokumentus projetu ba konkursu, asina akordus kontratu, fó sai notifikasaun hahu servisu, monitoriza implementasaun lorloron nian no jestaun projetus, aprova progresu projetu noou relatórius finais no hasai sertifikasaun pagamentu. Toó agora, Fundu Infraestruturas kobre programas 22 no ho baze ba aprovasaun final husi Parlamentu Nacional reve ba programa 23. Programas hirak neé aliná ho PED no prioridades Governu nian: 1. Programa Agrikultura ho Peskas 2. Programa Bee ka Água ho Saneamentu 3. Programa Dezenvolvimentu Urbanu no Rural 4. Programa Edifísius Públikus 5. Programa Sistema Finansas no Infra-estruturas Apoiu 6. Programa Juventude no Desportu 7. Programa Edukasaun 8. Programa Eletrisidade 9. Programa Informátikas 10. Programa Objetivus Dezenvolvimentu Miléniu 11. Programa Saúde