Programa Seguransa no Defeza Seguransa

Página 22 de 61 komunidade, enkuantu dokumentu konkursu konstrusaun nian aprezenta tiha ona ba KNACNA ba prosesu aprovizionamentu. Projetus rua ne’ebé nia finansiamentu adia mak hanesan: 1 Polísia Fronteira nia Instalasoens ba Alojamentu no 2 Alojamentu, Sentru FormasaunTreinamentu, SedeKuarteis ho Rezidénsia ba Polísia Marítima Defeza F-FDTL hakarak dezenvolve kapabilidades hodi asegura katak nia bele sai fleksível no versátil liu, dezenvolve kapabilidades militares konjuntas ho servisus seguransa seluk no prontu atu enfrenta ka hasoru dezafius ho ameasas.Modelu foun ba F-FDTL ne’e inklui Programas Defeza 20 no 96 Projetus Defeza, inklui investimentu kapital relevante ba ekipamentu ho infra- estruturas hodi dezenvolve no mantein F-FDTL ne’ebé sustentável. Projetus tolu husi sia ne’ebé finansia iha 2014 halo hotu ona: Kazerna Hera, Rezidénsia Naval no Konstrusaundezenvolvimentu instalasoens Servisus Apoiu, Relasoens Públikas no Formasaun ka Treinamentu. Husi projetus restantes hitu,haat mak hahú ona no hala’o daudaun mak hanesan: 1 Konstrusaun Eskritóriu Polisia Militar Faze 3, 2 Konstrusaun postus F- FDTL iha distritus 4, 3 Institutu Nasional Defeza ho 5 5 Postus Seguransa Rejionais F- FDTL nian Iha total programa Defeza ne’e prevé katak presiza 1.3 millaun iha 2016. 0.193 sei aloka ba Konstrusaun Edifísiu Polísia Militar, 0.427 milloens sei aloka ba Postus FFDTL, 0.250 milloens ba FFDTL niasentru treinamentu no formasaun iha Metinaro no 0.422 milloens ba Institutu Nasional Defeza.

4.2.13 Programa Solidariedade Sosial

Programa ida ne’e iha pasta FI inisialmente kobre Konstrusaun Monumentu 12 Novembru ho Jardin Erois.Projetus rua ne’e halo hotu ona no husi 2013 akresenta tan Konstrusaun Monumentu Nicolau Lobato iha rotunda Aeroportu Dili. Projetu ida ne’e fizikamente halo kompletu iha 2013 enkuantu estátua halo iha 2014, no restante pagamentu hein atu halo iha finais 2014. Portantu, la iha tan ona orsamentu ne’ebé aloka iha 2015 ho 2016.

4.2.14. Programa Tasi Mane

Dezenvolvimentu áreas Kosta Sul nian, ne’ebé nakonu ho rekursus naturais oioin, hein katak bele promove dezenvolvimentu, kria empregu, hadi’a kondisoens moris, jera indústrias oioin no estimula ka dudu ekonomia no atrai mos investimentu. Dezenvolvimentu ekonómiku prinsipal sei okorre ka akontese iha kosta sul, no tuir buat ne’ebé salienta ka realsa iha PED sei foka liu ba indústrias petrolíferas no gáz, tanba setor petrolíferu mak hanesan Timor-Leste nia fonte Reseitas Estadu ne’ebé boot liuhotu. Reseitas hanesan ne’e uza hodi finansia kuidadus saúde, edukasaun, seguransa ho defeza no dezenvolve ho mantein infra-estruturas nasaun nian. Expansaun setor petróleu ho gáz hasoru difikuldades tanba falta infra-estruturas iha área Kosta Página 23 de 61 Sulk ka Tasi Mane. Programa Tasi Mane ba grandes projetus estabelese hodi rezolve defisiénsias hirak ne’e. Dezdeke kria FI, governu aloka ona orsamentu ba programa dezenvolvimentu Tasi Mane,ne’ebé sei iha fazes preparasaun no konsepsaun. Finalmente iha 2014, konstrusaun sivíl ne’ebé importante liu kona-ba reabilitasaun aeroportu Suai komesa ona no mega projetus seluk ne’ebé konsidera hanesan dezenvolvimentu infra-estruturas ne’ebé boot liuhotu iha korredor ekonómiku kosta sul nian hanesan Auto Estrada kosta sul, Baze Fornesimentu Suai ka Suai Supply Base SSB besik ona atu komesa iha 2015.Projetus seluk iha kadeia ekonómika korredor kosta sul hanesan indústria petrokímika, LNG, no prosesu refinaria, iha hela preparasaun kona-ba designdezeñu no investigasaun detaillada. Hanesan sumáriu, alokasaun orsamentu kona-ba projetus Tasi Mane iha 2016 ho osan 56,634 milloens, ne’ebé hodi kobre liu-liu kontratus boot ne’ebé governu asina iha 2015, ne’ebé hanesan Primeiruira seksaun auto Estrada Kosta Sul no Baze Fornesimentu Suai nian. Alokasaun orsamentu ba projetus hirak ne’e mak hanesan 35 no 15 milloens, respetivamente ba Projetu Baze Fornesimentu Suai no Primeira seksaun auto estrada kosta sul nian. Restante alokasaun orsamentu, ho montante 1.634, rezerva ba designdezeñus enjeñaria nian ne’ebé detailladus ho preparasaun konsepsaun ba Sentral LNG iha Bee-asu

4.2.15. Programa Estradas

Objetivus dezenvolvimentu no konstrusaun estradas atu-hodi apoia movimentu beins no serrvisus no mos fornese boa konektividade ka ligasaun hanesan kona-ba transporte distritus ba sentrus atividades ekonómikas barabarak. Sistemas reparasaun no konstrusaun estradas ne’ebé halo didi’ak no reziste hasoru mudansas no variasoens klimátikas, esensial tebetebes ba kresimentu ekonómiku, koezaun sosial no hametin seguransa nasional. Tuir Planu mestre ka regulador Transporte nian ne’ebé foin halo kompletu,total kumPrimeiruntu kombinadu rede rodoviária nian nasional, estradas urbanas Dili, estradas kapital distritu, no estradas rurais estima katak 4100 km. 60 husi kumPrimeiruntu estradas hirak ne’e oras ne’e iha kondisaun ne’ebé aat tebetebes no sei sai aat liután iha tempu udan tanba la iha Sistema drenajen di’ak ne’ebé bele lori sai bee ba mota laran ne’ebé besik. Kondisoens hanesan ne’e sei reduz velosidade viajens, rezulta kustus transporte ne’ebé ás no lori tempu naruk liu halo viajens.Impaktu husi ne’e mak hamosu presu ne’ebé ás liután iha prestasaun beins no servisus ho obstákulus iha dezenvolvimentu, liu-liu iha rejioens. Dezdeke kria FI, governu aloka orsamentu husi fundus governu nian rasik no mos husi fontes empréstimus extensaunais hodi hadi’a estradas nasionais, estradas urbanas iha Dili ho redes estradas iha kapital distritu. Estradas rurais husi parte seluk oras ne’e hala’o daudaun husi parseirus dezenvolvimentu hanesan ILO ho Australian aid hamutuk ho kontribuisaun ba fundu husi governu. Orsamentu inisial FI nian mak 49.9 milloens ba implementasaun 55 projetus iha 2014 no orsamentu ne’e aumenta ba 58.6 milloens. Ne’e la inklui finansiamentu adisional 26.0